keyboard_tab Digital Market Act 2022/1925 LV

1.   ja vārtzinis sniedz numurneatkarīgus starppersonu sakaru pakalpojumus, kas uzskaitīti lēmumā par statusa piešķiršanu saskaņā ar 3. panta 9. punktu, tas savu numurneatkarīgo starppersonu sakaru pakalpojumu pamatfunkcijas padara sadarbspējīgas ar cita pakalpojumu sniedzēja numurneatkarīgiem starppersonu sakaru pakalpojumiem, kurš piedāvā vai plāno piedāvāt šādus pakalpojumus Savienībā, pēc pieprasījuma un bez maksas nodrošinot nepieciešamās tehniskās saskarnes vai līdzīgus risinājumus, kas veicina sadarbspēju.

2.   Vārtzinis nodrošina vismaz šādu 1. punktā minēto pamatfunkciju sadarbspēju, ja vārtzinis pats nodrošina šīs funkcijas saviem galalietotājiem:

3.   Drošības līmenis, tostarp attiecīgā gadījumā pilnīga (end-to-end) šifrēšana, ko vārtzinis sniedz saviem galalietotājiem, tiek saglabāts visos sadarbspējīgajos pakalpojumos.

4.   Vārtzinis publicē standartpiedāvājumu, kurā izklāstīti tehniskie dati un vispārīgie noteikumi par sadarbspēju ar tā numurneatkarīgajiem starppersonu sakaru pakalpojumiem, tostarp nepieciešamā informācija par drošības līmeni un pilnīgu (end-to-end) šifrēšanu. Vārtzinis publicē minēto standartpiedāvājumu 3. panta 10. punktā noteiktajā laikposmā un vajadzības gadījumā to atjaunina.

5.   Pēc standartpiedāvājuma publicēšanas saskaņā ar 4. punktu ikviens numurneatkarīgu starppersonu sakaru pakalpojumu sniedzējs, kas piedāvā vai plāno piedāvāt šādus pakalpojumus Savienībā, var pieprasīt sadarbspēju ar numurneatkarīgiem starppersonu sakaru pakalpojumiem, ko sniedz vārtzinis. Šāds pieprasījums var attiekties uz dažām vai visām 2. punktā uzskaitītajām pamatfunkcijām. Vārtzinis izpilda visus pamatotos sadarbspējas pieprasījumus trīs mēnešu laikā pēc attiecīgā pieprasījuma saņemšanas, padarot pieprasītās pamatfunkcijas darbotiesspējīgas.

6.   Komisija izņēmuma kārtā pēc vārtziņa pamatota pieprasījuma var pagarināt izpildes termiņus, kas paredzēti 2. vai 5. punktā, ja vārtzinis pierāda, ka tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu efektīvu sadarbspēju un saglabātu vajadzīgo drošības līmeni, tostarp attiecīgā gadījumā pilnīgu (end-to-end) šifrēšanu.

7.   Numurneatkarīgo starppersonu sakaru pakalpojumu, ko sniedz vārtzinis, un numurneatkarīgu starppersonu sakaru pakalpojumu, ko sniedz pieprasījumu iesniegušais sniedzējs, galalietotāji var brīvi izlemt, vai izmantot sadarbspējīgās pamatfunkcijas, ko vārtzinis var nodrošināt, ievērojot 1. punktu.

8.   Vārtzinis vāc tikai tos galalietotāju personas datus un apmainās ar tiem ar sadarbspēju pieprasošo numurneatkarīgu starppersonu sakaru pakalpojumu sniedzēju, kuri ir absolūti nepieciešami efektīvas sadarbspējas nodrošināšanai. Jebkāda šāda galalietotāju personas datu vākšana un apmaiņa pilnībā atbilst Regulai (ES) 2016/679 un Direktīvai 2002/58/EK.

9.   Vārtzinim nav liegts veikt pasākumus, lai nodrošinātu, ka sadarbspēju pieprasošās trešās personas, kuras sniedz numurneatkarīgu starppersonu sakaru pakalpojumus, neapdraud tā pakalpojumu integritāti, drošību un privātumu, ja šādi pasākumi ir absolūti nepieciešami un samērīgi un vārtzinis tos pienācīgi pamato.

1.   ja vārtzinis pamatotā pieprasījumā pierāda, ka 5., 6. vai 7. pantā noteiktā konkrētā pienākuma izpilde attiecībā uz platformas pamatpakalpojumu, kas uzskaitīts lēmumā par statusa piešķiršanu saskaņā ar 3. panta 9. punktu, saistībā ar ārkārtas apstākļiem, kurus vārtzinis nevar ietekmēt, apdraudētu tā darbības ekonomisko dzīvotspēju Savienībā, Komisija var pieņemt īstenošanas aktu, kurā izklāstīts tās lēmums izņēmuma kārtā pilnībā vai daļēji apturēt minētajā pamatotajā pieprasījumā norādīto konkrēto pienākumu (“lēmums par apturēšanu”). Minētajā īstenošanas aktā Komisija pamato savu lēmumu par apturēšanu, norādot ārkārtas apstākļus, kas pamato apturēšanu. Minētajam īstenošanas aktam ir tikai tāds apmērs un ilgums, kas nepieciešams, lai novērstu šādu apdraudējumu vārtziņa dzīvotspējai. Komisija cenšas minēto īstenošanas aktu pieņemt nekavējoties un ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc pilnīga pamatotā pieprasījuma saņemšanas. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 50. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

2.   ja apturēšanu piešķir, ievērojot 1. punktu, Komisija reizi gadā pārskata savu lēmumu par apturēšanu, ja vien minētajā lēmumā nav noteikts īsāks intervāls. Pēc šādas pārskatīšanas Komisija vai nu pilnībā vai daļēji atceļ apturēšanu, vai arī lemj, ka joprojām pastāv 1. punktā minētie apstākļi.

3.   Steidzamības gadījumā Komisija pēc vārtziņa pamatota pieprasījuma var provizoriski apturēt konkrētā 1. punktā minētā pienākuma piemērošanu vienam vai vairākiem atsevišķiem platformas pamatpakalpojumiem jau pirms lēmuma pieņemšanas saskaņā ar minēto punktu. Šādu pieprasījumu var iesniegt un apstiprināt jebkurā laikā, kamēr tiek gaidīts Komisijas novērtējums saskaņā ar 1. punktu.

4.   Novērtējot 1. un 3. punktā minēto pieprasījumu, Komisija it sevišķi ņem vērā konkrētā pienākuma izpildes ietekmi uz vārtziņa darbības ekonomisko dzīvotspēju Savienībā, kā arī uz trešām personām, jo īpaši uz MVU un patērētājiem. Apturēšana var būt atkarīga no nosacījumiem un pienākumiem, kurus Komisija nosaka, lai nodrošinātu godīgu līdzsvaru starp minētajām interesēm un šīs regulas mērķiem.

1.   Komisija pēc vārtziņa pamatota pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas var pieņemt īstenošanas aktu, kuros nosaka savu lēmumu pilnībā vai daļēji atbrīvot minēto vārtzini no 5., 6. vai 7. pantā noteiktā īpašā pienākuma attiecībā uz platformas pamatpakalpojumu, kas uzskaitīts lēmumā par statusa noteikšanu saskaņā ar 3. panta 9. punktu, ja šāds atbrīvojums ir pamatots ar šā panta 3. punktā izklāstītajiem iemesliem (“lēmums par atbrīvojumu”). Komisija pieņem lēmumu par atbrīvojumu trīs mēnešu laikā pēc pilnīga pamatota pieprasījuma saņemšanas un sniedz pamatotu paziņojumu, paskaidrojot atbrīvojuma iemeslus. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 50. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

2.   ja atbrīvojumu piešķir, ievērojot 1. punktu, Komisija pārskata savu lēmumu par atbrīvojumu, ja atbrīvojuma pamatojums vairs nepastāv vai vismaz reizi gadā. Pēc šādas pārskatīšanas Komisija vai nu daļēji, vai pilnībā atceļ atbrīvojumu, vai arī lemj, ka joprojām pastāv 1. punktā minētie apstākļi.

3.   Atbrīvojumu, ievērojot 1. punktu, var piešķirt tikai sabiedrības veselības aizsardzības vai sabiedrības drošības apsvērumu dēļ.

4.   Steidzamības gadījumā Komisija pēc vārtziņa pamatota pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas var provizoriski apturēt konkrētā 1. punktā minētā pienākuma piemērošanu vienam vai vairākiem atsevišķiem platformas pamatpakalpojumiem jau pirms lēmuma pieņemšanas saskaņā ar minēto punktu. Šādu pieprasījumu var iesniegt un apstiprināt jebkurā laikā, kamēr tiek gaidīts Komisijas novērtējums saskaņā ar 1. punktu.

5.   Novērtējot 1. un 4. punktā minēto pieprasījumu, Komisija it īpaši ņem vērā konkrētā pienākuma izpildes ietekmi uz 3. punktā minētajiem apsvērumiem, kā arī ietekmi uz attiecīgo vārtzini un uz trešām personām. Lai nodrošinātu godīgu līdzsvaru starp 3. punktā minēto apsvērumu mērķiem un šīs regulas mērķiem, Komisija apturēšanai var piemērot nosacījumus un pienākumus.

1.   Uzņēmums, kas sniedz platformas pamatpakalpojumus, minētos pakalpojumus nesegmentē, nesadala, nesadala sīkāk, nefragmentē vai nesašķeļ, izmantojot līgumiskus, komerciālus, tehniskus vai jebkādus citus līdzekļus, lai apietu 3. panta 2. punktā noteiktās kvantitatīvās robežvērtības. Nekāda šāda uzņēmuma prakse neliedz Komisijai to noteikt par vārtzini, ievērojot 3. panta 4. punktu.

2.   Komisija, ja tai ir aizdomas par to, ka uzņēmums, kas sniedz platformas pamatpakalpojumus, piekopj 1. punktā izklāstīto praksi, var pieprasīt no šāda uzņēmuma jebkādu informāciju, ko tā uzskata par vajadzīgu, lai noteiktu, vai minētais uzņēmums ir iesaistījies tādā praksē.

3.   Vārtzinis nodrošina, ka tiek pilnībā un faktiski pildīti 5., 6. un 7. pantā noteiktie pienākumi.

4.   Vārtzinis neiesaistās nekādā rīcībā, kas apdraud 5., 6. un 7. pantā noteikto pienākumu faktisku izpildi neatkarīgi no tā, vai minētā rīcība ir līgumiska, komerciāla vai tehniska vai jebkāda cita veida rīcība, vai tā izpaužas kā rīcības metožu vai saskarnes dizaina izmantošana.

5.   ja nolūkā nodrošināt atbilstību šai regulai ir vajadzīga piekrišana personas datu vākšanai, apstrādei, savstarpējai izmantošanai un kopīgošanai, vārtzinis īsteno vajadzīgos pasākumus, kuri vai nu ļautu komerciālajiem lietotājiem tieši iegūt vajadzīgo piekrišanu apstrādes veikšanai, ja prasība pēc minētās piekrišanas ir paredzēta Regulā (ES) 2016/679 vai Direktīvā 2002/58/EK, vai arī citādā veidā nodrošinātu atbilstību Savienības datu aizsardzības un privātuma noteikumiem un principiem, tostarp attiecīgā gadījumā pienācīgi anonimizētu datu nodrošināšanu komerciālajiem lietotājiem. Vārtzinis nepadara minētās piekrišanas saņemšanu komerciālajiem lietotājiem sarežģītāku nekā tas ir paša pakalpojumu gadījumā.

6.   Vārtzinis nepasliktina nosacījumus vai kvalitāti nevienam no platformas pamatpakalpojumiem, ko sniedz komerciālajiem lietotājiem vai galalietotājiem, kuri izmanto 5., 6. un 7. pantā noteiktās tiesības vai izvēles, un nepamatoti nesarežģī šo tiesību vai izvēļu izmantošanu, tostarp piedāvājot galalietotājam izvēles tādā veidā, kas nav neitrāls, vai graujot galalietotāju vai komerciālo lietotāju autonomiju, lēmumu pieņemšanu vai brīvu izvēli ar lietotāja saskarnes vai tās daļas struktūru, funkciju vai darbības veidu.

7.   ja vārtzinis apiet vai mēģina apiet kādu no 5., 6. vai 7. pantā noteiktajiem pienākumiem veidā, kas aprakstīts šā panta 4., 5. un 6. punktā, Komisija var sākt procedūru, ievērojot 20. pantu, un pieņemt īstenošanas aktu, kas minēts 8. panta 2. punktā, lai precizētu pasākumus, kuri vārtzinim jāīsteno.

8.   Šā panta 6. punkts neskar Komisijas pilnvaras saskaņā ar 29., 30. un 31. pantu.

1.   Vārtzinis informē Komisiju par jebkādu plānotu koncentrāciju Regulas (EK) Nr. 139/2004 3. panta nozīmē, kur vienības, kas apvienojas, vai koncentrācijas mērķuzņēmums sniedz platformas pamatpakalpojumus vai jebkurus citus pakalpojumus digitālajā nozarē vai dara iespējamu datu vākšanu, neatkarīgi no tā, vai par to ir jāpaziņo Komisijai saskaņā ar minēto regulu vai kompetentai valsts konkurences iestādei saskaņā ar valsts noteikumiem par apvienošanos.

Vārtzinis informē Komisiju par šādu koncentrāciju pirms tās īstenošanas un pēc līguma noslēgšanas, publiska piedāvājuma paziņošanas vai kontrolpaketes iegūšanas.

2.   Informācijā, ko vārtzinis sniedz, ievērojot 1. punktu, tiek ietverti dati vismaz par uzņēmumiem, uz kuriem koncentrācija attiecas, to gada apgrozījumus Savienībā un pasaulē, to darbības jomas, ietverot arī ar koncentrāciju tieši saistītās darbības, un līguma darījuma vērtību vai tās aplēsi, līdz ar koncentrācijas kopsavilkumu, tostarp tās raksturu un pamatojumu, un sarakstu ar tām dalībvalstīm, uz kurām koncentrācija attiecas.

Vārtziņa sniegtajā informācijā par visiem attiecīgajiem platformas pamatpakalpojumiem tiek norādīts attiecīgi to gada apgrozījums Savienībā, aktīvo komerciālo lietotāju skaits gadā un aktīvo galalietotājs skaitu mēnesī.

3.   ja pēc jebkādas šā panta 1. punktā minētās koncentrācijas papildu platformas pamatpakalpojumi atsevišķi atbilst 3. panta 2. punkta b) apakšpunkta robežvērtībām, attiecīgais vārtzinis par to informē Komisiju divu mēnešu laikā pēc koncentrācijas īstenošanas un sniedz Komisijai 3. panta 2. punktā minēto informāciju.

4.   Komisija informē dalībvalstu kompetentās iestādes par jebkādu informāciju, kas saņemta, ievērojot 1. punktu, un reizi gadā publicē sarakstu ar iegādēm, par kurām, ievērojot 1. punktu, to ir informējuši vārtziņi.

Komisija ņem vērā uzņēmumu likumīgās intereses aizsargāt savus komercnoslēpumus.

5.   Dalībvalstu kompetentās iestādes var izmantot informāciju, kas saņemta saskaņā ar šā panta 1. punktu, lai pieprasītu Komisijai pārbaudīt koncentrāciju, ievērojot Regulas (EK) Nr. 139/2004 22. pantu.

1.   ja Komisija plāno veikt tirgus izpēti, kuras nolūks ir potenciāli pieņemt lēmumus, ievērojot 17., 18. un 19. pantu, tā pieņem lēmumu par tirgus izpētes uzsākšanu.

2.   Neatkarīgi no 1. punkta Komisija pirms tirgus izpētes saskaņā ar minēto punktu uzsākšanas var izmantot savas šajā regulā noteiktās izpētes pilnvaras.

3.   Šā panta 1. punktā minētajā lēmumā norāda:

4.   Komisija var atkārtoti sākt iepriekš slēgtu tirgus izpēti, ja:

5.   Komisija var lūgt vienu vai vairākas valsts kompetentās iestādes palīdzēt tās veiktajā tirgus izpētē.

1.   Komisija var veikt tirgus izpēti, lai pārbaudītu, vai uzņēmumam, kas sniedz platformas pamatpakalpojumus, būtu jāpiešķir vārtziņa statuss, ievērojot 3. panta 8. punktu, vai lai noteiktu platformas pamatpakalpojumus, kas būtu jāuzskaita lēmumā par statusa noteikšanu saskaņā ar 3. panta 9. punktu. Komisija cenšas noslēgt tirgus izpēti 12 mēnešu laikā no 16. panta 3. punkta a) apakšpunktā minētās dienas. Lai noslēgtu tirgus izpēti, Komisija pieņem īstenošanas aktu, kurā izklāstīts tās lēmums. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 50. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

2.   Šā panta 1. punktā noteiktās tirgus izpētes laikā Komisija cenšas savus sākotnējos konstatējumus attiecīgajam uzņēmumam, kas sniedz platformas pamatpakalpojumus, paziņot sešu mēnešu laikā no 16. panta 3. punkta a) apakšpunktā minētās dienas. Sākotnējos konstatējumos Komisija paskaidro, vai tā provizoriski uzskata, ka ir lietderīgi uzņēmumam noteikt vārtziņa statusu, ievērojot 3. panta 8. punktu, un attiecīgos platformas pamatpakalpojumus uzskaitīt sarakstā, ievērojot 3. panta 9. punktu.

3.   ja uzņēmums, kas sniedz platformas pamatpakalpojumus, atbilst 3. panta 2. punktā noteiktajām robežvērtībām, bet ir iesniedzis pietiekami pamatotus argumentus saskaņā ar 3. panta 5. punktu, kuri acīmredzami liek apšaubīt 3. panta 2. punktā izklāstītos pieņēmumus, Komisija cenšas pabeigt tirgus izpēti piecu mēnešu laikā no 16. panta 3. punkta a) apakšpunktā minētās dienas.

Šādā gadījumā Komisija cenšas savus sākotnējos konstatējumus, ievērojot šā panta 2. punktu, paziņot attiecīgajam uzņēmumam trīs mēnešu laikā no 16. panta 3. punkta a) apakšpunktā minētās dienas.

4.   ja Komisija, ievērojot 3. panta 8. punktu, par vārtzini nosaka uzņēmumu, kas sniedz platformas pamatpakalpojumus, kuram tā darbību jomā vēl nav ietekmīga un noturīga stāvokļa, bet ir paredzams, ka tuvākajā nākotnē šāds stāvoklis tam būs, tā var šim vārtzinim par piemērojamiem noteikt tikai vienu vai vairākus no pienākumiem, kuri noteikti 5. panta 3. līdz 6. punktā un 6. panta 4., 7., 9., 10. un 13. punktā, kā noteikts lēmumā par statusa noteikšanu. Komisija par piemērojamiem paziņo tikai tos pienākumus, kas ir atbilstīgi un vajadzīgi, lai nepieļautu, ka attiecīgais vārtzinis negodīgā ceļā panāk ietekmīgu un noturīgu stāvokli savu darbību jomā. Komisija statusa noteikšanu pārskata saskaņā ar 4. pantā noteikto procedūru.

1.   Komisija var veikt tirgus izpēti, lai pārbaudītu, vai vārtzinis sistemātiski nav pildījis pienākumus. Komisija noslēdz minēto tirgus izpēti 12 mēnešu laikā no 16. panta 3. punkta a) apakšpunktā minētās dienas. Ja tirgus izpētē atklājas, ka vārtzinis ir sistemātiski nepildījis vienu vai vairākus no 5., 6. vai 7. pantā noteiktajiem pienākumiem un ir saglabājis, nostiprinājis vai paplašinājis savu vārtziņa stāvokli saistībā ar 3. panta 1. punktā noteiktajām prasībām, Komisija var pieņemt īstenošanas aktu, ar ko šādam vārtzinim piemēro jebkādus rīcības vai strukturālus aizsardzības līdzekļus, kas ir samērīgi un vajadzīgi, lai nodrošinātu šīs regulas faktisku izpildi. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 50. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

2.   Saskaņā ar šā panta 1. punktu piemērotie aizsardzības līdzekļi var ietvert, ciktāl šāds aizsardzības līdzeklis ir samērīgs un nepieciešams, lai saglabātu vai atjaunotu godīgumu un sāncensību, ko ietekmē pienākumu sistemātiska neizpilde, aizliegumu vārtzinim uz ierobežotu laiku iesaistīties koncentrācijā Regulas (EK) Nr. 139/2004 3. panta nozīmē attiecībā uz tiem platformas pamatpakalpojumiem vai citiem digitālajā nozarē sniegtiem pakalpojumiem, vai pakalpojumiem, kas ļauj vākt datus, kurus ietekmē šāda pienākumu sistemātiska neizpilde.

3.   Uzskata, ka vārtzinis sistemātiski nav pildījis 5., 6. un 7. pantā noteiktos pienākumus, ja Komisija astoņu gadu laikā, pirms pieņemt lēmumu uzsākt tirgus izpēti, kuras nolūks ir potenciāli pieņemt lēmumu saskaņā ar šo pantu, attiecībā uz vārtzini ir izdevusi vismaz trīs lēmumus par neatbilstību, ievērojot 29. pantu saistībā ar kādu no vārtziņa platformas pamatpakalpojumiem.

4.   Komisija attiecīgajam vārtzinim paziņo savus sākotnējos konstatējumus sešu mēnešu laikā no 16. panta 3. punkta a) apakšpunktā minētās dienas. Savos sākotnējos konstatējumos Komisija paskaidro, vai tā provizoriski uzskata, ka pastāv šā panta 1. punktā minētie apstākļi, un kuru aizsardzības līdzekli vai līdzekļus tā provizoriski uzskata par nepieciešamiem un samērīgiem.

5.   Lai nodrošinātu iespēju ieinteresētām trešām personām faktiski sniegt piezīmes, Komisija, vienlaikus ar savu sākotnējo konstatējumu paziņošanu vārtzinim, ievērojot 4. punktu, vai pēc iespējas drīz pēc tam, publicē nekonfidenciālu lietas kopsavilkumu un aizsardzības līdzekļus, ko tā apsver piemērot. Komisija nosaka saprātīgu termiņu, kurā šādas piezīmes ir jāsniedz.

6.   ja Komisija plāno pieņemt lēmumu, ievērojot šā panta 1. punktu, padarot vārtziņa apņemšanās saskaņā ar 25. pantu saistošas, tā publicē nekonfidenciālu lietas kopsavilkumu un apņemšanos pamatsaturu. Ieinteresētās trešās personas var iesniegt savas piezīmes saprātīgā termiņā, kuru nosaka Komisija.

7.   Tirgus izpētes laikā Komisija var jebkurā brīdī pagarināt tās ilgumu, ja šādu pagarinājumu attaisno objektīvi iemesli un ja tas ir samērīgs. Pagarinājums var attiekties uz termiņu, līdz kuram Komisijai ir jāsniedz savi sākotnējie konstatējumi, vai uz galīgā lēmuma pieņemšanas termiņu. Jebkāda šajā punkta paredzētā pagarinājuma vai pagarinājumu kopējais ilgums nepārsniedz sešus mēnešus.

8.   Lai nodrošinātu to, ka vārtzinis faktiski pilda savus 5., 6. un 7. pantā noteiktos pienākumus, Komisija regulāri pārskata aizsardzības līdzekļus, ko tā piemēro saskaņā ar šā panta 1. un 2. punktu. Komisija ir tiesīga grozīt minētos aizsardzības līdzekļus, ja pēc jaunas tirgus izpētes tā konstatē, ka tie nav efektīvi.

1.   ja Komisija plāno uzsākt procedūru, kuras nolūks ir potenciāli pieņemt lēmumus, ievērojot 8., 29. un 30. pantu, tā pieņem lēmumu par procedūras uzsākšanu.

2.   Neatkarīgi no 1. punkta Komisija pirms procedūras saskaņā ar minēto punktu uzsākšanas var izmantot savas šajā regulā noteiktās izpētes pilnvaras.

1.   Lai pildītu savus šajā regulā paredzētos pienākumus, Komisija ar vienkāršu pieprasījumu vai ar lēmumu var pieprasīt uzņēmumiem un uzņēmumu apvienībām sniegt visu vajadzīgo informāciju. Tāpat Komisija ar vienkāršu pieprasījumu vai ar lēmumu var pieprasīt piekļuvi jebkādiem uzņēmumu datiem un algoritmiem un informācijai par testēšanu, kā arī pieprasīt to skaidrojumus.

2.   Nosūtot vienkāršu informācijas pieprasījumu uzņēmumam vai uzņēmumu apvienībai, Komisija norāda pieprasījuma juridisko pamatu un nolūku, norāda to, kāda informācija ir vajadzīga, un nosaka termiņu, kurā informācija ir jāsniedz, kā arī norāda sodus, kas paredzēti 30. pantā par nepilnīgas, nepareizas vai maldinošas informācijas vai skaidrojumu sniegšanu.

3.   ja Komisija ar lēmumu pieprasa uzņēmumiem un uzņēmumu apvienībām sniegt informāciju, tā paziņo pieprasījuma juridisko pamatu un nolūku, norāda to, kāda informācija ir vajadzīga, un nosaka termiņu, kurā informācija ir jāsniedz. Ja Komisija prasa uzņēmumiem sniegt piekļuvi jebkādiem datiem, algoritmiem un informācijai par testēšanu, tā norāda pieprasījuma nolūku un nosaka termiņu, kurā tie ir jāsniedz. Tāpat tā norāda sodus, kas paredzēti 30. pantā, un norāda vai piemēro periodiskus soda maksājumus, kas paredzēti 31. pantā. Turklāt tā norāda tiesības lēmumu nodot izskatīšanai Tiesā.

4.   Uzņēmumi vai uzņēmumu apvienības, vai to pārstāvji sniedz pieprasīto informāciju attiecīgā uzņēmuma vai uzņēmumu apvienības vārdā. Informāciju savu klientu vārdā var sniegt atbilstīgi pilnvaroti juristi. Klients ir pilnīgi atbildīgs gadījumā, ja ir sniegta nepilnīga, nepareiza vai maldinoša informācija.

5.   Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalstu kompetentās iestādes sniedz Komisijai visu to rīcībā esošo informāciju, kas tai ir vajadzīga ar šo regulu uzlikto pienākumu veikšanai.

1.   Lai pildītu savus šajā regulā paredzētos pienākumus, Komisija var iztaujāt jebkuru fizisku vai juridisku personu, kas piekrīt iztaujāšanai, ar mērķi vākt informāciju attiecībā uz izpētes priekšmetu. Komisijai ir tiesības ierakstīt šādu iztaujāšanu ar jebkādiem tehniskiem līdzekļiem.

2.   ja iztaujāšana, ievērojot šā panta 1. punktu, notiek uzņēmuma telpās, Komisija par to informē tās dalībvalsts kompetento iestādi, kura nodrošina 1. panta 6. punktā minēto noteikumu izpildi un kuras teritorijā notiek iztaujāšana. Ja to pieprasa minētā iestāde, tās amatpersonas var palīdzēt amatpersonām un citām pavadošajām personām, kuras pilnvarojusi Komisija, veikt iztaujāšanu.

1.   Lai pildītu savus šajā regulā paredzētos pienākumus, Komisija var veikt visas vajadzīgās uzņēmuma vai uzņēmumu apvienības pārbaudes.

2.   Amatpersonas un citas pavadošās personas, kuras Komisija pilnvarojusi veikt pārbaudi, ir pilnvarotas:

3.   Lai veiktu pārbaudes, Komisija var lūgt tādu revidentu vai ekspertu palīdzību, kurus Komisija iecēlusi, ievērojot 26. panta 2. punktu, kā arī ar tās dalībvalsts kompetentās iestādes palīdzību, kura nodrošina 1. panta 6. punktā minēto noteikumu izpildi un kuras teritorijā jāveic pārbaude.

4.   Pārbaužu laikā Komisija, tās iecelti revidenti vai eksperti un tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kura nodrošina 1. panta 6. punktā minēto noteikumu izpildi un kuras teritorijā jāveic pārbaude, uzņēmumam vai uzņēmumu apvienībai var prasīt nodrošināt piekļuvi tās organizācijai, darbībai, IT sistēmai, algoritmiem, datu apstrādei un uzņēmējdarbības praksei un sniegt paskaidrojumus par šiem elementiem. Komisija un tās iecelti revidenti vai eksperti un tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kura nodrošina 1. panta 6. punktā minēto noteikumu izpildi un kuras teritorijā jāveic pārbaude, var uzdot jautājumus jebkuram pārstāvim vai darbiniekam.

5.   Amatpersonas un citas pavadošās personas, kuras Komisija pilnvarojusi veikt pārbaudi, īsteno savas pilnvaras, uzrādot rakstisku pilnvarojumu, kurā norādīti pārbaudes priekšmets un mērķis un sodi, kas paredzēti 30. pantā un ko piemēro gadījumā, ja pieprasītie grāmatvedības dokumenti vai citi dokumenti, kuri saistīti ar uzņēmējdarbību, ir nepilnīgi iesniegti vai ja atbildes uz jautājumiem, kuri uzdoti saskaņā ar šā panta 2. un 4. punktu, ir nepatiesas vai maldinošas. Komisija laikus pirms pārbaudes paziņo par pārbaudi tās dalībvalsts kompetentai iestādei, kura nodrošina 1. panta 6. punktā minēto noteikumu izpildi un kuras teritorijā tā ir jāveic.

6.   Uzņēmumiem vai uzņēmumu apvienībām ir jāpakļaujas pārbaudei, kas ir norīkota ar Komisijas lēmumu. Minētajā lēmumā norāda pārbaudes priekšmetu un mērķi, pārbaudes sākuma datumu un naudas sodus un periodiskus soda maksājumus, kas paredzēti attiecīgi 30. un 31. pantā, un tiesības minēto lēmumu nodot izskatīšanai Tiesā.

7.   Tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kura nodrošina 1. panta 6. punktā minēto noteikumu izpildi un kuras teritorijā jāveic pārbaude, amatpersonas un minētās kompetentās iestādes pilnvarotas vai ieceltas personas, pēc minētās iestādes vai Komisijas pieprasījuma aktīvi palīdz amatpersonām un citām pavadošajām personām, ko pilnvarojusi Komisija. Šajā nolūkā tām ir šā panta 2. un 4. punktā noteiktās pilnvaras.

8.   ja amatpersonas un citas pavadošās personas, ko pilnvarojusi Komisija, atklāj, ka uzņēmums vai uzņēmumu apvienība pretojas pārbaudēm, kas norīkotas saskaņā ar šo pantu, attiecīgā dalībvalsts sniedz tām vajadzīgo palīdzību, attiecīgā gadījumā lūdzot policijas vai līdzīgas izpildiestādes palīdzību, lai ļautu tām veikt savu pārbaudi.

9.   ja saskaņā ar valsts noteikumiem šā panta 8. punktā paredzētās palīdzības nodrošināšanai ir vajadzīga tiesu iestādes atļauja, Komisija vai tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kura nodrošina 1. panta 6. punktā minēto noteikumu izpildi, vai minēto iestāžu pilnvarotas amatpersonas to pieprasa. Šādu atļauju var pieprasīt arī kā piesardzības pasākumu.

10.   ja tiek pieprasīta šā panta 9. punktā minētā atļauja, valsts tiesu iestāde pārbauda, vai Komisijas lēmums ir īsts un vai paredzētie piespiedu pasākumi nav ne patvaļīgi, ne pārmērīgi, ņemot vērā pārbaudes priekšmetu. Veicot savu kontroli attiecībā uz piespiedu pasākumu samērīgumu, valsts tiesu iestāde var tieši vai ar tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kura nodrošina 1. panta 6. punktā minēto noteikumu izpildi, starpniecību prasīt Komisijai detalizētus paskaidrojumus jo īpaši par pamatu, uz kāda Komisijai ir aizdomas par šīs regulas pārkāpšanu, kā arī par tā pārkāpuma nopietnību, par kuru ir aizdomas, un par to, kādā veidā ir iesaistīts attiecīgais uzņēmums. Valsts tiesu iestāde tomēr nedrīkst apšaubīt pārbaudes vajadzību, nedz arī pieprasīt, lai tai sniedz informāciju, kas ir Komisijas lietas materiālos. Komisijas lēmuma likumību var pārskatīt vienīgi Tiesa.

1.   ja 18. pantā noteiktās procedūras laikā attiecīgais vārtzinis pauž apņemšanās attiecībā uz konkrētajiem platformas pamatpakalpojumiem nodrošināt 5., 6. un 7. pantā noteikto pienākumu izpildi, Komisija var pieņemt īstenošanas aktu, ar ko šādas apņemšanās minētajam vārtzinim tiek noteiktas par saistošām, un paziņot, ka nav turpmāka pamata rīkoties. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 50. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

2.   Komisija pēc pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas var ar lēmumu atsākt attiecīgo procedūru, ja:

3.   ja Komisija uzskata, ka attiecīgā vārtziņa iesniegtās apņemšanās nespēj nodrošināt 5., 6., un 7. pantā noteikto pienākumu faktisku izpildi, tā attiecīgās procedūras noslēguma lēmumā paskaidro iemeslus, kādēļ minētās apņemšanās netiek noteiktas par saistošām.

1.   Jebkura trešā persona, tostarp to platformas pamatpakalpojumu komerciālie lietotāji, konkurenti vai galalietotāji, kas uzskaitīti lēmumā par statusa piešķiršanu saskaņā ar 3. panta 9. punktu, kā arī to pārstāvji var informēt tās dalībvalsts kompetento iestādi, kura nodrošina 1. panta 6. punktā minēto noteikumu izpildi, vai tiešā veidā Komisiju par jebkādu vārtziņu īstenotu praksi vai rīcību, kas ir šīs regulas darbības jomā.

2.   Tās dalībvalsts kompetentā iestādei, kura nodrošina 1. panta 6. punktā minēto noteikumu izpildi, un Komisijai ir pilnīga rīcības brīvība attiecībā uz piemērotākajiem pasākumiem, un tām nav pienākuma veikt pēcpasākumus saistībā ar saņemto informāciju.

3.   ja, pamatojoties uz informāciju, kas saņemta, ievērojot šā panta 1. punktu, tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kura nodrošina 1. panta 6. punktā minēto noteikumu izpildi, konstatē, ka var pastāvēt jautājums par neatbilstību šai regulai, minētā iestāde šādu informāciju nodod Komisijai.

1.   Komisija pieņem īstenošanas aktu, kurā izklāstīts tās konstatējums par neatbilstību (“lēmums par neatbilstību”), ja tā konstatē, ka vārtzinis nepilda vienu vai vairākus no turpmāk minētajiem elementiem:

Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 50. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

2.   Komisija cenšas lēmumu par neatbilstību pieņemt 12 mēnešu laikā no procedūras uzsākšanas, ievērojot 20. pantu.

3.   Pirms lēmuma par neatbilstību pieņemšanas Komisija attiecīgajam vārtzinim paziņo savus sākotnējos konstatējumus. Minētajos sākotnējos konstatējumos Komisija izskaidro pasākumus, ko tā apsver īstenot, vai pasākumus, kas Komisijas ieskatā būtu jāīsteno vārtzinim, lai efektīvi rīkotos saistībā ar sākotnējiem konstatējumiem.

4.   ja Komisija plāno pieņemt lēmumu par neatbilstību, tā var apspriesties ar trešām personām.

5.   Lēmumā par neatbilstību Komisija uzdod vārtzinim pienācīgā termiņā pārtraukt un izbeigt neatbilstību un sniegt skaidrojumus par to, kā tas plāno īstenot minēto lēmumu.

6.   Vārtzinis iesniedz Komisijai aprakstu par pasākumiem, ko tas ir īstenojis, lai nodrošinātu, ka tiek pildīts lēmums par neatbilstību.

7.   ja Komisija lemj nepieņemt lēmumu par neatbilstību, tā ar lēmumu slēdz procedūru.

1.   Lēmumā par neatbilstību Komisija var vārtzinim piemērot naudas sodus, kas nepārsniedz 10 % no tā kopējā pasaules apgrozījuma iepriekšējā finanšu gadā, ja Komisija atklāj, ka vārtzinis apzināti vai nolaidīgi:

2.   Neatkarīgi no šā panta 1. punkta Komisija lēmumā par neatbilstību var piemērot vārtzinim naudas sodus līdz 20 % no tā kopējā pasaules apgrozījuma iepriekšējā finanšu gadā, ja tā konstatē, ka vārtzinis ir izdarījis tādu pašu vai līdzīgu 5., 6. vai 7. pantā noteikta pienākuma pārkāpumu attiecībā uz vienu un to pašu platformas pamatpakalpojumu, kāds attiecībā uz šo vārtzini konstatēts lēmumā par neatbilstību, kurš pieņemts iepriekšējo astoņu gadu laikā.

3.   Komisija var pieņemt lēmumu, ar ko uzņēmumiem – attiecīgā gadījumā arī vārtziņiem – un uzņēmumu apvienībām piemēro naudas sodus, kas nepārsniedz 1 % no to kopējā pasaules apgrozījuma iepriekšējā finanšu gadā, ja tie apzināti vai nolaidīgi:

4.   Nosakot naudas soda summu, Komisija ņem vērā pārkāpuma smagumu, ilgumu un atkārtošanos un – saistībā ar naudas sodiem, ko piemēro, ievērojot 3. punktu, – izraisīto procedūras kavēšanos.

5.   ja piemēro naudas sodu uzņēmumu apvienībai, ņemot vērā tās dalībnieku pasaules apgrozījumu, un ja minētā apvienība nav maksātspējīga, tai ir pienākums no saviem dalībniekiem pieprasīt iemaksas, lai segtu naudas soda summu.

Ja šādas iemaksas uzņēmumu apvienībai nav veiktas Komisijas noteiktajā termiņā, Komisija var pieprasīt tiešu naudas soda samaksu no kāda no uzņēmumiem, kura pārstāvji ir dalībnieki minētās apvienības attiecīgajās lēmējstruktūrās.

Pēc samaksas pieprasīšanas saskaņā ar otro daļu Komisija var pieprasīt atlikuma samaksu no jebkura no uzņēmumu apvienības dalībniekiem, ja tas ir vajadzīgs, lai nodrošinātu naudas sodas apmaksāšanu pilnā apmērā.

Tomēr Komisija nepieprasa maksājumu, ievērojot šā punkta otro vai trešo daļu, no uzņēmumiem, kas pierāda, ka nav īstenojuši uzņēmumu apvienības lēmumu, ar kuru tika pārkāpta šī regula, un vai nu nezināja par tā esību, vai arī aktīvi no tā distancējās, pirms Komisija uzsāka procedūru saskaņā ar 20. pantu.

Katra uzņēmuma finansiālā atbildība par naudas soda samaksu nepārsniedz 20 % no tā kopējā pasaules apgrozījuma iepriekšējā finanšu gadā.

1.   Komisija var pieņemt lēmumu, ar ko uzņēmumiem – tostarp attiecīgā gadījumā vārtziņiem – un uzņēmumu apvienībām piemēro periodiskus soda maksājumus, kas nepārsniedz 5 % no iepriekšējā finanšu gada vidējā dienas apgrozījuma pasaulē un ko aprēķina, sākot no minētajā lēmumā noteiktās dienas, lai liktu tiem:

2.   ja uzņēmumi vai uzņēmumu apvienības ir izpildījuši pienākumu, kura izpildi bija paredzēts panākt ar periodisko soda maksājumu, Komisija var pieņemt īstenošanas aktu, ar ko nosaka periodiskā soda maksājuma galīgo summu, kas ir mazāka par summu, kura izrietētu no sākotnējā lēmuma. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 50. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

1.   Komisija un dalībvalstu kompetentās iestādes, kas nodrošina 1. panta 6. punktā minēto noteikumu izpildi, savstarpēji sadarbojas un ar Eiropas Konkurences tīkla (EKT) starpniecību informē viena otru par savām attiecīgajām izpildes nodrošināšanas darbībām. Tās ir pilnvarotas viena otrai sniegt informāciju par jebkuriem faktiskiem vai tiesiskiem apstākļiem, tostarp konfidenciālu informāciju. Ja kompetentā iestāde nav EKT locekle, Komisija veic vajadzīgos pasākumus, lai sadarbotos un apmainītos ar informāciju par gadījumiem, kuri attiecas uz šādu iestāžu veiktu šīs regulas izpildes nodrošināšanu un 1. panta 6. punktā minēto gadījumu izpildes nodrošināšanu. Komisija šādus pasākumus var noteikt īstenošanas aktā, kā minēts 46. panta 1. punkta l) apakšpunktā.

2.   ja dalībvalsts kompetentā iestāde, kas nodrošina 1. panta 6. punktā minēto noteikumu izpildi, ir iecerējusi sākt izpēti attiecībā uz vārtziņiem, pamatojoties uz 1. panta 6. punktā minētajiem valsts tiesību aktiem, tā pirms vai tūlīt pēc šāda pasākuma uzsākšanas rakstiski informē Komisiju par pirmo oficiālo izpētes pasākumu. Šo informāciju var arī darīt pieejamu citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kas nodrošina 1. panta 6. punktā minēto noteikumu izpildi.

3.   ja dalībvalsts kompetentā iestāde, kas nodrošina 1. panta 6. punktā minēto noteikumu izpildi, ir iecerējusi noteikt vārtziņiem pienākumus, pamatojoties uz 1. panta 6. punktā minētajiem valsts tiesību aktiem, tā ne vēlāk kā 30 dienas pirms pasākuma pieņemšanas informē Komisiju par šo pasākuma projektu, norādot pamatojumu. Pagaidu pasākumu gadījumā dalībvalsts kompetentā iestāde, kas nodrošina 1. panta 6. punktā minēto noteikumu izpildi, iespējami drīz un ne vēlāk kā tūlīt pēc šādu pasākumu pieņemšanas informē Komisiju par paredzēto pasākumu projektu. Šo informāciju var arī darīt pieejamu citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kas nodrošina 1. panta 6. punktā minēto noteikumu izpildi.

4.   Šā panta 2. un 3. punktā paredzētos informēšanas mehānismus nepiemēro lēmumiem, kas paredzēti saskaņā ar valstu noteikumiem par apvienošanos.

5.   Ar informāciju, ar kuru apmainās, ievērojot šī panta 1. –3. punktu, apmainās un to izmanto tikai nolūkā koordinēt šīs regulas un 1. panta 6. punktā paredzēto noteikumu izpildi.

6.   Komisija var lūgt dalībvalstu kompetentās iestādes, kas nodrošina 1. panta 6. punktā minēto noteikumu izpildi, atbalstīt jebkuru no tās tirgus izpētes pasākumiem saskaņā ar šo regulu.

7.   ja saskaņā ar valsts tiesību aktiem tai ir kompetence un izpētes pilnvaras, dalībvalsts kompetentā iestāde, kas nodrošina 1. panta 6. punktā minēto noteikumu izpildi, var pēc savas iniciatīvas veikt izpēti saistībā ar iespējamu šīs regulas 5., 6. un 7. panta neievērošanu tās teritorijā. Pirms pirmā oficiālā izpētes pasākuma veikšanas minētā iestāde rakstiski informē Komisiju.

Tas, ka Komisija uzsāk procedūru, ievērojot 20. pantu, atņem dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kas nodrošina 1. panta 6. punktā minēto noteikumu izpildi, iespēju veikt šādu izpēti vai pabeidz to, ja tā jau notiek. Minētās iestādes ziņo Komisijai par šādas izpētes rezultātiem, lai atbalstītu Komisiju kā šīs regulas vienīgo izpildes nodrošinātāju.

1.   Tiesvedībā par šīs regulas piemērošanu valstu tiesas var lūgt Komisiju nosūtīt tām tās rīcībā esošo informāciju vai tās atzinumu par jautājumiem, kas attiecas uz šīs regulas piemērošanu.

2.   Dalībvalstis nosūta Komisijai visu to valstu tiesu rakstisko spriedumu kopijas, kuras pieņem nolēmumus par šīs regulas piemērošanu. Šādas kopijas nosūta nekavējoties pēc tam, kad pusēm ir paziņots pilnais rakstiskais spriedums.

3.   ja to prasa šīs regulas saskaņota piemērošana, Komisija pēc savas iniciatīvas var iesniegt rakstiskus apsvērumus valstu tiesām. Ar attiecīgās tiesas atļauju tā var sniegt arī mutiskus apsvērumus.

4.   Vienīgi savu apsvērumu izstrādes nolūkā Komisija attiecīgajai valsts tiesai var prasīt nosūtīt Komisijai jebkurus dokumentus, kas vajadzīgi lietas izvērtēšanai, vai nodrošināt šādu nosūtīšanu.

5.   Valstu tiesas nepieņem nolēmumus, kas būtu pretrunā lēmumam, kuru Komisija ir pieņēmusi saskaņā ar šo regulu. Tās arī vairās no tādu nolēmumu pieņemšanas, kas būtu pretrunā ar lēmumu, kuru Komisija iecerējusi tādu lietu izskatīšanā, ko tā uzsākusi saskaņā ar šo regulu. Lai to panāktu, valstu tiesa var izvērtēt, vai jāaptur tās tiesvedība. Tas neskar valstu tiesu iespēju lūgt prejudiciālu nolēmumu saskaņā ar LESD 267. pantu.

1.   Komisijai palīdz komiteja (“Digitālo tirgu padomdevēja komiteja”). Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.   ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 4. pantu.

Ja komitejas atzinums jāsaņem rakstiskā procedūrā, minēto procedūru izbeidz, nepanākot rezultātu, ja atzinuma sniegšanas termiņā tā nolemj komitejas priekšsēdētājs vai to pieprasa vienkāršs komitejas locekļu vairākums.

3.   ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

4.   Komisija komitejas atzinumu paziņo individuāla lēmuma saņēmējam kopā ar minēto lēmumu. Komisija šo atzinumu kopā ar individuālo lēmumu publisko, ņemot vērā likumīgās intereses aizsargāt dienesta noslēpumu.